Maijas Stāsti

Otrdien, 1941. gada 16. decembrī "Kurzemes Vārds" publicē savdabīgu laika prognozi: "Svētdienas naktī pēkšņi grozījās laiks." No +2 gaisa temperatūra nokrita uz -7, sāka līt lietus. "Ietnes un bruģis apsala. Gājēji klupa un krita." Kādi bija šie gājēji, kurus sals pārsteidza negaidot un kuri uz apledojušajām ielām klupa un krita? Kas viņiem rūpēja, ko viņi domāja? Jāpapēta, ko viņi lasīja to dienu "Kurzemes Vārds" laikrakstos! Laikraksts ”Kurzemes Vārds” ir tikai deviņas dienas jaunāks par Latvijas valsti, tas piedzīvojis uz savas ādas (papīra) visu, kas ar Latviju ir noticis Varbūt kāds vēl atceras, ka avīzes jāsāk lasīt no beigām. Tur ir pats galvenais - bēru un darba sludinājumi. Kāds meklē īrēšanai dzīvokli, cits - sirdsāķīti. Kāds kaut ko pazaudējis, cits - atradis.  Šķirstu 1941. gada 14., 16. un 17. decembra laikraksta "Kurzemes Vārds" numurus un uztaustu liepājnieku priekus un bēdas, sapņus un izmisumu. Daudzi nozaudējuši pārtik

Katram Holokausta pētniekam ir kaut kas līdzīgs gadskārtai. Tā sastāv no datumiem, kas iespējams plašākam lokam neko neizteiks, taču mums tie ir īpaši datumi, kam pakārtojam savus plānus, gatavojam tiem veltītus pasākumus utt. Absolūtais minimums, kas būtu jāzina un jāpiemin katram Otrā pasaules kara pētniekam: 27. janvāris , 19. aprīlis , 4. jūlijs , 25. oktobris, 30. novembris un 8. decembris .  Kā cilvēkam, kas pēta dzimtās Liepājas vēsturi, man īpaši svarīgas ir arī 15.-17. decembra dienas, kad pilsētas pievārtē - Šķēdē - nežēlīgi noslepkavoja 2731 liepājnieku. Viņu vienīgais "noziegums" - ebrejiskā izcelsme.  2021. gada 15. decembrī liepājnieki iededza sveces Līvas kapsētas ebreju daļā, lai pieminētu Šķēdes kāpās noslepkavotos ebrejus Tāpēc nav jābrīnās, ka tad, kad manās rokās beidzot nonāca  Jāņa Jaunsleina   dienasgrāmata , mans pirmais impulss bija atvērt lapas, kur aprakstītas šīs Liepājas ebrejiem liktenīgās dienas, kad pilsēta piedzīvoja tās  lielāko traģēdiju - s

Šī gada 24. februārī notikušais nelikumīgais, neizprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā Rietumu pasauli izmainījis līdz nepazīšanai. Mēs visi elpu aizturējuši ik dienu lasām ziņas, domājam, kā varam palīdzēt un atmināmies mūsu pašu pārdzīvoto Otrā pasaules kara gados. Daudzviet pasaulē pie Krievijas vēstniecībām notiek protesti, tiek izraidīti daudzi agresora valsts diplomāti.  Mana dzimtā Liepāja nav izņēmums - šis karš un pasaules atbildes reakcijas uz to skar arī liepājniekus. Jau pirmajās kara dienās bija liepājnieki, kuru sirdsapziņa lika viņiem doties  protestēt pretim Krievijas ģenerālkonsulātam Liepu ielā 27. Nu nams stāv tukšs. Katra diena nes jaunas ziņas par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, un neviens zīlnieks mums šobrīd nevarēs nekļūdīgi pateikt, kad beigsies šis brutālais, bezjēdzīgais karš, kā mēs visi sadzīvosim nākotnē un cik paaudzes būs nepieciešamas, lai mēs atgūtos no šajos drusku vairāk kā divos mēnešos redzētā, dzi