Ziņas

Paslēptas starp Nīcu un Rucavu

Attēls
Pat acīgākais ceļmalu vērotājs, braucot pa A11 šoseju, nepamanīs pusceļā starp Nīcu un Rucavu esošās Sūnu mājas.  Tās no lielceļa atdala plašs lauks, un ēka - tas, kas no tās līdz mūsdienām saglabājies - paslēpusies koku pudurī. Acīgums nepalīdzēs arī Nīcas Pērļu kapos atrast Riteņu pāra - Maigas (dz. Katls; 1890-1979) un Jēkaba (1890-1982) - kapu kopiņu. Vismaz pagaidām nekādas norādes tur nav. Pērļu kapi, Nīca Maijas Meieres-Ošas foto, 2022 Tomēr atmiņa par kluso, pieticīgo, nošķirti no pārējās Riteņu dzimtas dzīvojošo pāri, nav zudusi. To klusi glabā gan Jēkaba radi, gan Lipšicu dzimtas pēcteči, gan ebreju glābēji pētnieki Izraēlā un Latvijā. Izraēla abus apbalvojusi ar titulu "Taisnais starp tautām" .  Šādu godu Izraēla viņiem izrādījusi tāpēc, ka nacistu okupācijas gados abi bija nosargājuši - mātes un meitas - Feigas (1891-1949) un Irmas (1920-1979) Lipšicu [arī Livšics] dzīvības. Nodoms īpaši pateikties tiem ne-ebrejiem, kuri nacistu okupācijas gados, riskējot ar pašu ...

Bail kļuva dzīvot

Attēls
Nacistu okupācijas laikā Rīgā, savā ceturtā stāva dzīvoklī Marijas ielā 11, arhitekta Artura Krūmiņa ģimene paslēpa un no nāves izglāba ārstu Jēkabu Oskaru Presu un viņa dēlu Bernharu Oskaru. Mākslinieks, grafiskais dizainers Daniils Vjatkins šo stāstu 2024. gada februārī pārvērtis mākslas darbā. To līdz pavasarim varat aplūkot Ķīpsalā, Žaņa Lipkes memoriāla Drosmes dārzā.  Presu glābšanas stāstam veltītais Daniila Vjatkina mākslas darbs Žaņa Lipkes memoriāla Drosmes dārzā Latvijas Okupācijas muzeja krājumā saglabājušās Artura Krūmiņa jaunākās meitas Ilgas   atmiņas par to, kā ģimene nolēma nebūt vienaldzīga un palīdzēt: "Bail kļuva dzīvot… Bail no pašu pilnīgās pasivitātes. Nevar! Nevar tā! Skatīties un nevienam nemēģināt palīdzēt. Nevar!"   Ilga Krūmiņa studiju laika foto.  1934. gads LNA LVVA Pats arhitekts esot šaubījies, vai ģimenei ebreju glābšana izdosies. Krūmiņi nolēma Presus slēpt vistālākajā dzīvokļa istabā  –  Ilgas guļamistabā. Jaunajai s...

Svētdienas naktī pēkšņi grozījās laiks

Attēls
Otrdien, 1941. gada 16. decembrī "Kurzemes Vārds" publicē savdabīgu laika prognozi: "Svētdienas naktī pēkšņi grozījās laiks." No +2 gaisa temperatūra nokrita uz -7, sāka līt lietus. "Ietnes un bruģis apsala. Gājēji klupa un krita." Kādi bija šie gājēji, kurus sals pārsteidza negaidot un kuri uz apledojušajām ielām klupa un krita? Kas viņiem rūpēja, ko viņi domāja? Jāpapēta, ko viņi lasīja to dienu "Kurzemes Vārds" laikrakstos! Laikraksts ”Kurzemes Vārds” ir tikai deviņas dienas jaunāks par Latvijas valsti, tas piedzīvojis uz savas ādas (papīra) visu, kas ar Latviju ir noticis Varbūt kāds vēl atceras, ka avīzes jāsāk lasīt no beigām. Tur ir pats galvenais - bēru un darba sludinājumi. Kāds meklē īrēšanai dzīvokli, cits - sirdsāķīti. Kāds kaut ko pazaudējis, cits - atradis.  Šķirstu 1941. gada 14., 16. un 17. decembra laikraksta "Kurzemes Vārds" numurus un uztaustu liepājnieku priekus un bēdas, sapņus un izmisumu. Daudzi nozaudējuši pārtik...

Karš izārdījis manu ģimeni

Attēls
Katram Holokausta pētniekam ir kaut kas līdzīgs gadskārtai. Tā sastāv no datumiem, kas iespējams plašākam lokam neko neizteiks, taču mums tie ir īpaši datumi, kam pakārtojam savus plānus, gatavojam tiem veltītus pasākumus utt. Absolūtais minimums, kas būtu jāzina un jāpiemin katram Otrā pasaules kara pētniekam: 27. janvāris , 19. aprīlis , 4. jūlijs , 25. oktobris, 30. novembris un 8. decembris .  Kā cilvēkam, kas pēta dzimtās Liepājas vēsturi, man īpaši svarīgas ir arī 15.-17. decembra dienas, kad pilsētas pievārtē - Šķēdē - nežēlīgi noslepkavoja 2731 liepājnieku. Viņu vienīgais "noziegums" - ebrejiskā izcelsme.  2021. gada 15. decembrī liepājnieki iededza sveces Līvas kapsētas ebreju daļā, lai pieminētu Šķēdes kāpās noslepkavotos ebrejus Tāpēc nav jābrīnās, ka tad, kad manās rokās beidzot nonāca  Jāņa Jaunsleina   dienasgrāmata , mans pirmais impulss bija atvērt lapas, kur aprakstītas šīs Liepājas ebrejiem liktenīgās dienas, kad pilsēta piedzīvoja tās  lielāko...