Svētdienas naktī pēkšņi grozījās laiks
Otrdien, 1941. gada 16. decembrī "Kurzemes Vārds" publicē savdabīgu laika prognozi: "Svētdienas naktī pēkšņi grozījās laiks." No +2 gaisa temperatūra nokrita uz -7, sāka līt lietus. "Ietnes un bruģis apsala. Gājēji klupa un krita." Kādi bija šie gājēji, kurus sals pārsteidza negaidot un kuri uz apledojušajām ielām klupa un krita? Kas viņiem rūpēja, ko viņi domāja? Jāpapēta, ko viņi lasīja to dienu "Kurzemes Vārds" laikrakstos!
 |
| Laikraksts ”Kurzemes Vārds” ir tikai deviņas dienas jaunāks par Latvijas valsti, tas piedzīvojis uz savas ādas (papīra) visu, kas ar Latviju ir noticis |
Varbūt kāds vēl atceras, ka avīzes jāsāk lasīt no beigām. Tur ir pats galvenais - bēru un darba sludinājumi. Kāds meklē īrēšanai dzīvokli, cits - sirdsāķīti. Kāds kaut ko pazaudējis, cits - atradis.
Šķirstu 1941. gada 14., 16. un 17. decembra laikraksta "Kurzemes Vārds" numurus un uztaustu liepājnieku priekus un bēdas, sapņus un izmisumu. Daudzi nozaudējuši pārtikas kartītes, bet tuvojas Ziemassvētki. Pieļauju, ka pat badā un postā, ļaudis vēlējās sarūpēt vismaz simbolisku svētku noskaņu. Par godu Ziemassvētkiem presē ir apsolīts ģimenēm ar bērniem izsniegt mannu. Pret kartītēm, protams! Bet, ja nu tā pazudusi vai nozagta?
 |
| "Kurzemes Vārds" Nr. 142 (14.12.1941.) |
Starp citu, arī lopbarībai bija ieviestas pārtikas kartītes. Atkarībā no zirga svara, dzīvnieku saimniekiem izdalīja baltas, zaļas vai sarkanas kartītes.
Reklāmas sludinājumi liecina, ka pilsētas kultūras iestādes turpināja darbu par spīti tam, ka "laiks sagrozījies". "Palass" aicina skatīties filmu "Precību institūts", bet "Viktorija" - "Belami". Nav aizmirsti arī teātra mīļi, kuriem mūzu nams piedāvā gan dienas, gan vakara izrādes. Kultūra pieejama katrai gaumei un maciņa iespējām.
 |
| "Kurzemes Vārds" Nr. 142 (14.12.1941.) |
Tomēr vislielāko prieku, manuprāt, liepājniekiem sagādāja otrās pusītes meklējumi. Iepazīšanās sludinājumi sacenšas asprātībā. 1941. gada klikbaiti (clickbait)!
 |
| "Kurzemes Vārds" Nr. 142 (14.12.1941.) |
Vīrieši meklē gan jaunas un skaistas pilsētnieces, gan laucinieces. Visi apgalvo, ka meklē sievu, taču samanu, ka tomēr sievietēm nācās ļoti uzmanīgi lasīt starp rindiņām. Piemēram, ko varētu nozīmēt mīklainais: "Divi kungi dzīves apstākļu dēļ vēlas precēties." Sievietes ir jūtami izvēlīgākas. Der tikai nedzērāji ar nopietniem nolūkiem. Šķirteņus lūdz netraucēt, bet apsvēršot laucinieku piedāvājumus. Citi mīlestību meklē ārpus cilvēku cilts - Šķūņu ielas 20. nama iedzīvotāja ar sludinājuma palīdzību cenšas atrast savu pazudušo "angora kaķīti Mikuci".
Atbildīgs laikraksta lasītājs noteikti ielūkotos arī oficiālo rīkojumu sadaļā. Kaut kas attiecas uz visiem, kaut kas - tikai uz ebrejiem. Ja tāds neesi, vari pat nelasīt. Kāpēc gan domāt par kaimiņa nelaimi, ja pašam pazudusi pārtikas kartīte, jāplāno Ziemassvētku svinības, smagi jāstrādā, lai pabarotu ģimeni, jāraksta atbildes uz iepazīšanās vēstulēm.
 |
| "Kurzemes Vārds" Nr. 142 (14.12.1941.) |
Rubrika "Liepājas dzīve" tiešāk ļauj ieskatīties liepājnieku priekos un rūpēs. Aizkustinoša ziņa - Liepājā sāk tirgot pirmās Ziemassvētku eglītes. Lauciniece no Tadaiķu pagasta atvedusi pārdot pašas audzētus kociņus. Cena: no 40pf līdz 1,40RM. Ziņa, par kuru sašust - mirusi Lilija Balode. Nāves iemesls - nelegāla aborta laikā iegūta asins saindēšanās. Pie "nemākulīgi izdarīta aborta" vainīga Anna Šics. Kā ierasts šādos gadījumos, publiski kaunina tikai sievietes. Varbūt es kaut ko nezinu no bioloģijas, un sievietes tomēr var pašapaugļoties? Kaunināšana kriminālziņās publicēta Lilijas bēru dienā. Trīs dienas vēlāk viņas mamma pateiksies ikvienam, kas piedalījies viņas "sirdsmīļotās meitiņas" izvadīšanā. Uz kopējo pasaules norišu fona varētu šķist, ka aprakstu maza cilvēka mazo traģēdiju. Bet traģēdijas nevar mērīt pēc lieluma. Lilijas mammai meitas nāve visdrīzāk ir lielāks pasaules gals par Otro pasaules karu ar desmitiem miljonu nogalināto.
 |
| "Kurzemes Vārds" Nr. 144 (17.12.1941.) |
Ja aborts būtu legāls, iespējams Lilija būtu to veikusi drošākos apstākļos. Visi nelegālo abortu veicēji nav tik cēli, profesionāli un atbildīgi kā Raviks Ē. M. Remarka romānā "Triumfa arka". Kara laikā no sievietes pieprasa dzemdēt. Bērni ir Reiha kapitāls! Otrdien, 16. decembra "Kurzemes Vārds" raksta, kā Vācija rosina dibināt super-mega-daudzbērnu ģimenes. Pamatā cilvēkus kārdina ar naudu, taču ir arī ideoloģisks bonuss. Par katru devītā dzīvi dzimušā bērna vai septītā dzīvi dzimušā dēla krustvecākiem drīkst uzskatīt Hitleru un Gēringu. Diktatūrās uz sievietēm uzgulst atbildība dzemdēt karavīrus nākotnes bezjēdzīgajiem iekarošanas kariem.
 |
| Nacistiskās Vācijas versija par padomju ordeni "Māte varone" - "Mātes krusts" (Mutterkreuz) |
No avīzēm top skaidrs, ka pilsēta gatavojas Ziemassvētkiem. Kāds svinēs mājās, pie tikko nopirktās eglītes, kāds ies uz darbu un svinēs ar kolēģiem. Svētkiem par godu tiek solīts izdalīt degvīnu. Vīriešiem, kuri nav jaunāki par 20 gadiem, uz svētkiem tiek solīts 0,25l degvīna. Par maz? Tad jāpiedalās eglītes sarīkošanā! Paredzēts, ka uz četriem pasākuma organizatoriem no Tirdzniecības nodaļas izsniegs papildus 0,5l degvīna.
Tautas palīdzības organizācija gan Liepājā, gan tuvējā apkārtnē aicina vākt ziedojumus trūcīgajiem. Durbē Tautas palīdzības komiteja ne tikai plāno izdalīt savāktos ziedojumus, bet piedāvās vietējās amatierteātra trupas izrādi - Elīnas Zālītes lugu "Maldu Mildas sapņi" (precīzāk - "sapņojums", bet atstāšu tā, kā rakstīts avīzē).
Ne visi Ziemassvētkos saņems dāvanas, daži ir pelnījuši melnu ogli! Piemēram, izlaidīgā jaunatne. Reklāmrakstā par Raga apstrādas fabrikas veikalu "Jupiters" atvēršanu un tā lielo popularitāti ieteikts Ziemassvētkos dāvināt tuviniekiem raga pogas un sukas. Varbūt tāpēc tā jaunatne uzvedas tik izlaidīgi? Vērtīgāk tobrīd dāvanā ir saņemt ogli!
 |
| "Kurzemes Vārds" Nr. 143 (16.12.1941.) |
Avīze nav bieza - vien sešas lapas, kurās lielāko daļu aizņem ziņas par Vācijas varenību, ļaunajiem ebrejiem, kuru aģents ir gan Rūzvelts, gan Staļins, veikmēm frontē... Ne tikai Vācijas, bet arī Japānas un Itālijas kara gaitām. Liepājniekiem ir iespēja lasīt ziņas no Āzijas un Āfrikas, meklēt pieminētās vietas kartē un pašizglītoties par plašo pasauli. Avīzē publicēti iznīcināto tanku un lidmašīnu skaits, kurus pavada patosā līdz kaklam iemērkti saukļi. Prāts ar mani izspēlē joku - pēkšņi apjūku un nesaprotu, vai lasu nacistu vai mūsdienu Krievijas propagandu. Uz pasaules patiesi nav nekā jauna?
 |
| "Kurzemes Vārds" Nr. 144 (17.12.1941.) |
17. decembra pirmajā lapā publicēts draudīgs brīdinājums neizzagt ebreju dzīvokļus, par spīti tam, ka viņi savus dzīvokļus atstājuši tik kārdinoši pilnus ar mēbelēm, apģērbiem, kurpēm, aizkariem, traukiem, puķpodiem... Bet... Kur tie ebreji pazuda? Kāpēc tie dzīvokļi ir pilni ar mantām, bet tukši no cilvēkiem?
Kamēr Liepāja gatavojās Ziemassvētkiem, kādu kaunināja un sauca par izlaidīgu, citu iežēlināja ziedot trūcīgajiem, gāja uz teātriem un kino, meklēja mīļoto... Tikmēr kaut kur pazuduši vairāki simti agrāko kaimiņu. Viņi vēl tikko te bija! Blakus dzīvoklī.
Eduards Anderss grāmatā "Latviešu vidū holokausta laikā" publicējis fragmentu no SS pulkvežleitnanta Dr. Friča Dītriha, Liepājas SS un policijas garnizona priekšnieka rakstītās "Kara dienasgrāmatas", kurā vīrietis piefiksējis, viņaprāt, būtiskāko manis apskatītajos datumos.
 |
| Anderss, Eduards (2011). Latviešu vidū holokausta laikā. Rīga: Jumava, 81.lpp. |
Protams, ka cenzūras uzraudzībā esošā pilsētas avīze par šiem notikumiem neko nestāstīs. Gandrīz 3000 cilvēku jau sākot ar 14. decembri arestēti savās mājās, aizvesti uz t.s. Sieviešu cietumu Tiesu ielā. Viņiem bija jānodod dzīvokļu atslēgas un kopā ar tām jāatstāj arī savas cerības uz izglābšanos. Sākot ar 15. decembri ļaudis mazās grupās veda uz Šķēdes kāpām, lika izģērbties un iet uz izrakto grāvju pusi. Tur priekšā gulēja jau agrāk nogalināto līķi. Pēdējais, ko šie cilvēki redzēja, bija jūra, kā arī to, cik zemisks un ļauns var būt cilvēks. Kādam radās ideja šīs šausmas arī nofotografēt.
Svētdien - 1941. gada 14. decembrī - patiesi "pēkšņi grozījās laiks". Tas bija sagrozījies jau iepriekš, vismaz kopš nacistu iesoļošanas Latvijā. Varbūt pat daudz agrāk. Sagrozījies līdz nepazīšanai - civiliedzīvotāju masveida slepkavības bija kļuvušas par normu. Atradās ļaudis, kuri nejuta kaunu un aizspriedumus uzlauzt tikko ebreju pamestos dzīvokļus un ņemt, ko sirds kāro. Viņu sirdīs bija iezagusies "viegla salna"?
Kā neļaut sarmas saltumam iezagties sevī gan tad, kad domājam par pagātnes, gan aktuālajiem notikumiem pasaulē? Kā neļauties vienaldzībai, apātijai, pieradumam pie šaušalīgas vardarbības? Ar katru gadu paliek arvien grūtāk saglabāt dzīvu, pasaulei atvērtu sirdi. Tomēr mums jāstiprina sevī imunitāti pret naidu, jāsaglabā sevī cilvēks.
Jau atkal tuvojas svētdiena. Šoreiz 2023. gada 17. decembris - Trešā advente un Šķēdes akcijas pēdējā diena. Iededzinot sveci Adventa vainagā, pieminēsim kaimiņus, kurus reiz nenosargājām, un apsolīsimies turēt rūpi par šodienas kaimiņiem, kuru radi un draugi Ukrainā vai Izraēlā piedzīvo pret sevi vērstu necilvēcīgu vardarbību. Viņiem šobrīd ļoti noderētu drauga plecs.
Komentāri
Ierakstīt komentāru