Ziņas

Jēkabs, kuram "bija lemts izdzīvot"

Attēls
Aizputes Kūdras fabrikā nodarbināto ebreju sarakstā, par kuru stāstīju iepriekšējā ierakstā , pieminēts 1922. gada 3. novembrī dzimušais Wagonheim Jankel . Tas ir tas pats Jankels jeb Jēkabs, kura vēstules glabājas Žaņa Lipkes memoriāla krājumā. Tas ir tas pats Jēkabs/Jankels, kuru kopā ar brāli Leibu/Ļevu un tēvu Markusu izglāba Žanis Lipke.  Savas vēstules Lipkēm Vagenheims vienmēr parakstīja kā "Jēkabs" ŽLM krājums Jēkaba Vagenheima portrets no ŽLM kolekcijas Jēkaba atmiņas publicētas Žaņa Lipkes memoriāla 2018. gadā izdotajā grāmatā "Cilvēkglābējs Žanis Lipke". No tām mēs uzzinām, kāds bijis jaunā vīrieša liktenis pēc atgriešanās no spaidu darbiem Aizputes Kūdras fabrikā. Vairākas reizes visu trīs Vagenheimu liktenis karājies mata galā, taču izdevās izglābties. Pats Jēkabs raksta: "Mums atkal veicās - vienkārši bija lemts izdzīvot!" Aizputes Kūdras fabrikā nodarbināto ebreju saraksts parakstīts 1943. gada 2. oktobrī. Drīz pēc tam ebreju gūstekņus aizve

Aizputes Kūdras fabrikas 77 ebreji

Attēls
Jūlijā Žaņa Lipkes memoriāla komanda viesojās Aizputē, lai godinātu Dzeņu-Pūķu-Šusteru dzimtu un pasniegtu goda zīmi "Sudraba pagale" . Jau februārī dažādos medijos skaidrojām, ko paveikuši drosmīgie aizputnieki - Ieva Dzene, Jānis Šusters, Žanis un Anna Pūķi, Emīlija un Gerhards Šusteri, Elza un Kārlis Pūķi. Kopīgiem spēkiem dzimta centās glābt četru vietējā purvā nodarbinātu ebreju - Josela Bēra Geca, brāļu Leiba un Šlioma Uzdinu un Izaka Heifeca - dzīvības. Glābšanas plāns neizdevās, ģimeni pieķēra, bet ebreji izmisumā izdarīja pašnāvību. Glābēji saņēma nežēlīgu sodu par savu cēlo, drosmīgo rīcību. Gerhardu Šusteru nogalināja Šķēdes kāpās, Annu Dzeni arestēja, spīdzināja un izlaida no cietuma īsi pirms viņas otrā dēla dzimšanas. Elzu, Kārli, Žani, Ievu un Jāni ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē. Izdzīvoja un Aizputē atgriezās tikai Elza Pūķe. Viņas mamma Ieva nomira meitas rokās 1944. gada Ziemassvētkos. Turpmāko dzīvi Elza šos svētkus nesvinēja... Viņu pašu nacis

Kroņu ielā 17. Kaimiņu būšana

Attēls
Pašā Jaunliepājas sākumā - Kroņu ielā - atrodas pieticīgajam strādnieku rajonam ne visai raksturīgs grezns mūra nams. Mūsdienās mājā atrodas apartamentu viesnīca "Kroņu nami", bet Otrā pasaules kara gados tā bija daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. 1941. gada tautas skaitīšanā minēts, ka mājā ir 10 dzīvokļu, kuros apmetušies 44 iedzīvotāji.  Namā dzīvoja dažādu profesiju pāstāvji. Netrūka ne strādnieku, ne mājsamnieču, bet bija arī divas telefonistes, vecākais konstruktors, skolotāja, stiklu slīpētājs, pārdevēja, kalējs, sētniece, krāsotājs, ormanis, kurpju virsu taisītājs u.c. Viena mājsaimniecība algoja kalponi vārdā Berta.  Būtu interesanti noskaidrot, kā šos cilvēkus skāra padomju gads. Pieļauju, ka plašajos dzīvokļos nācās pierakstīt draugu vai radu, lai kāds ar varu neiemitinātu, piemēram, kādu padomju virsnieku. Īpaši skaistu un plašu dzīvokļu īpašniekus varēja no viņu "buržuju ligzdas" padzīt un pat deportēt. 1938. gada Liepājas latviešu kalendārā par nama īpašnie