Ziņas

Mamma un mazais brālis palika Šķēdes kāpās

Attēls
Šogad aprit 80 gadu kopš Šķēdes kāpās trīs dienu laikā - no 15. līdz 17. decembrim - nogalināja gandrīz 3000 liepājnieku. Viņi visi nacistu acīs bija noziedznieki, nevēlami un iznīcināmi, jo piederēja ebreju tautai.  Memoriāls Šķēdē nogalinātajiem ebrejiem. Ievas Dzintares foto Pavisam nesen manā rīcībā nonāca 1996. gadā ierakstīta intervija ar liepājnieku Solomonu (Šolomu) Feigersonu, kuram 1941. gada novembrī palika vienpadsmit gadu un kurš spilgti atceras nakti, kad viņa ģimenei atnāca pakaļ vāciski un latviski runājoši nacisti, arestēja vēl dzīvi palikušos ģimenes locekļus un aizveda viņus uz bijušo Sieviešu cietumu Tiesu ielā. Intervijas fragments pieejams arī publiski . Solomona Feigersona portrets no Jad Vašem  datubāzes Draugu un ģimenes vidū saukts par Sjomu Solomona jeb Šoloma vecāki Jēkabs un Haja bija dzimuši Daugavpilī, taču labākas dzīves un lielākas brīvības meklējumos pārcēlās uz dzīvi Liepājā. Jēkabs Feigersons bija dzimis īpaši kuplā un ticīgā ģimenē - Daugavpilī pali

Jēkabs, kuram "bija lemts izdzīvot"

Attēls
Aizputes Kūdras fabrikā nodarbināto ebreju sarakstā, par kuru stāstīju iepriekšējā ierakstā , pieminēts 1922. gada 3. novembrī dzimušais Wagonheim Jankel . Tas ir tas pats Jankels jeb Jēkabs, kura vēstules glabājas Žaņa Lipkes memoriāla krājumā. Tas ir tas pats Jēkabs/Jankels, kuru kopā ar brāli Leibu/Ļevu un tēvu Markusu izglāba Žanis Lipke.  Savas vēstules Lipkēm Vagenheims vienmēr parakstīja kā "Jēkabs" ŽLM krājums Jēkaba Vagenheima portrets no ŽLM kolekcijas Jēkaba atmiņas publicētas Žaņa Lipkes memoriāla 2018. gadā izdotajā grāmatā "Cilvēkglābējs Žanis Lipke". No tām mēs uzzinām, kāds bijis jaunā vīrieša liktenis pēc atgriešanās no spaidu darbiem Aizputes Kūdras fabrikā. Vairākas reizes visu trīs Vagenheimu liktenis karājies mata galā, taču izdevās izglābties. Pats Jēkabs raksta: "Mums atkal veicās - vienkārši bija lemts izdzīvot!" Aizputes Kūdras fabrikā nodarbināto ebreju saraksts parakstīts 1943. gada 2. oktobrī. Drīz pēc tam ebreju gūstekņus aizve

Aizputes Kūdras fabrikas 77 ebreji

Attēls
Jūlijā Žaņa Lipkes memoriāla komanda viesojās Aizputē, lai godinātu Dzeņu-Pūķu-Šusteru dzimtu un pasniegtu goda zīmi "Sudraba pagale" . Jau februārī dažādos medijos skaidrojām, ko paveikuši drosmīgie aizputnieki - Ieva Dzene, Jānis Šusters, Žanis un Anna Pūķi, Emīlija un Gerhards Šusteri, Elza un Kārlis Pūķi. Kopīgiem spēkiem dzimta centās glābt četru vietējā purvā nodarbinātu ebreju - Josela Bēra Geca, brāļu Leiba un Šlioma Uzdinu un Izaka Heifeca - dzīvības. Glābšanas plāns neizdevās, ģimeni pieķēra, bet ebreji izmisumā izdarīja pašnāvību. Glābēji saņēma nežēlīgu sodu par savu cēlo, drosmīgo rīcību. Gerhardu Šusteru nogalināja Šķēdes kāpās, Annu Dzeni arestēja, spīdzināja un izlaida no cietuma īsi pirms viņas otrā dēla dzimšanas. Elzu, Kārli, Žani, Ievu un Jāni ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē. Izdzīvoja un Aizputē atgriezās tikai Elza Pūķe. Viņas mamma Ieva nomira meitas rokās 1944. gada Ziemassvētkos. Turpmāko dzīvi Elza šos svētkus nesvinēja... Viņu pašu nacis