Ziņas

Kroņu ielā 17. Kaimiņu būšana

Attēls
Pašā Jaunliepājas sākumā - Kroņu ielā - atrodas pieticīgajam strādnieku rajonam ne visai raksturīgs grezns mūra nams. Mūsdienās mājā atrodas apartamentu viesnīca "Kroņu nami", bet Otrā pasaules kara gados tā bija daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. 1941. gada tautas skaitīšanā minēts, ka mājā ir 10 dzīvokļu, kuros apmetušies 44 iedzīvotāji.  Namā dzīvoja dažādu profesiju pāstāvji. Netrūka ne strādnieku, ne mājsamnieču, bet bija arī divas telefonistes, vecākais konstruktors, skolotāja, stiklu slīpētājs, pārdevēja, kalējs, sētniece, krāsotājs, ormanis, kurpju virsu taisītājs u.c. Viena mājsaimniecība algoja kalponi vārdā Berta.  Būtu interesanti noskaidrot, kā šos cilvēkus skāra padomju gads. Pieļauju, ka plašajos dzīvokļos nācās pierakstīt draugu vai radu, lai kāds ar varu neiemitinātu, piemēram, kādu padomju virsnieku. Īpaši skaistu un plašu dzīvokļu īpašniekus varēja no viņu "buržuju ligzdas" padzīt un pat deportēt. 1938. gada Liepājas latviešu kalendārā par nama īpašnie

Trīs liepājnieku trīs likteņi

Attēls
Iepriekšējā bloga ierakstā izstāstīju par Rusineka pulksteņražošanas uzņēmumu Liepājā. Nu pienācis laiks pastāstīt par Jāzepa un Raisas Rusineku trim bērniem un viņu likteņiem.  Ezra (1914-1991), Hana Hadasa (1916-1941), Mirjama (1918-2014) Rusineki. 20.gs. 20.gadu otrā puse Rusineku ģimenes privātais arhīvs Jāzepa un Raheles Raisas Rusineku ģimenē auga trīs bērni: meitas Hadasa un Mirjama, dēls - Ezra. Vecāki uzskatīja, ka katram cilvēkam ir jābūt kādai profesijai, katram cilvēkiem jābūt izglītotiem. Arī sievietēm! Šāda veida domāšana nepiemita visiem pirmskara Liepājas vecākiem. Pat ne visiem ebrejiem! Par spīti tam, ko saka stereotips par labi izglītoto un pārtikušo ebreju, šķirstot Liepājas pasu izdošanas grāmatas, esmu uzdūrusies pietiekami daudz ebreju sievietēm, kuras parakstījās ar pirkstu nospiedumu, jo bija analfabētes. Viņu iespēju griesti bija apprecēties, būt labai mājsaimniecei, iznēsāt un dzemdēt daudz bērnu.  1927. gadā Raisa Rusineka saņēma jaunu pasi. Tajā ierakstīti

Pulksteņu lieltirgotājs Liepājā, Lielā ielā 6

Attēls
Iepriekšējā stāstā pieminētās Mērijas aploksnē atrodas vēl kāda fotogrāfija, kura kļuva par pamatu vēl vienai īpašai draudzībai un vēl vienam īpašam stāstam.  Mērijas vecāki kopā ar Makša Vaisfelda kolēģiem viņu darba devēja Jāzepa Rusineka dzīvoklī Galda vidū sēž namatēvs Jāzeps ar sievu Raisu.  Mērijas tētis Maksis strādāja par juvelieru pie pulksteņu lieltirgotāja Jāzepa Rusineka, kurš Liepājā un vēlāk arī Rīgā ražoja un tirgoja dažāda veida un lieluma pulksteņus.  Uzņēmējs laikrāža mehānismus pasūtījis no Šveices, bet vietējie juvelieri un galdnieki veica tālāko darbu, lai pulksteņa sirdi ieliktu atbilstošā ietvarā.  "Kenisur" pulksteņus ik pa laikam tirgo arī tiešsaistes izsolēs, taču neviens pārdevējs nav noskaidojis pulksteņa patieso izcelsmi un norāda, ka tie ražoti Šveicē Zem zīmola "Kenisur" Jāzeps Rusineks tirgoja arī kabatas un rokas pulksteņus. Sieviešu rokaspulksteņiem laikam nav bijusi īpaši droša aizdare, jo periodikā atrodami vismaz četri sludinājum