Maijas Stāsti

Šī gada 24. februārī notikušais nelikumīgais, neizprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā Rietumu pasauli izmainījis līdz nepazīšanai. Mēs visi elpu aizturējuši ik dienu lasām ziņas, domājam, kā varam palīdzēt un atmināmies mūsu pašu pārdzīvoto Otrā pasaules kara gados. Daudzviet pasaulē pie Krievijas vēstniecībām notiek protesti, tiek izraidīti daudzi agresora valsts diplomāti.  Mana dzimtā Liepāja nav izņēmums - šis karš un pasaules atbildes reakcijas uz to skar arī liepājniekus. Jau pirmajās kara dienās bija liepājnieki, kuru sirdsapziņa lika viņiem doties  protestēt pretim Krievijas ģenerālkonsulātam Liepu ielā 27. Nu nams stāv tukšs. Katra diena nes jaunas ziņas par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, un neviens zīlnieks mums šobrīd nevarēs nekļūdīgi pateikt, kad beigsies šis brutālais, bezjēdzīgais karš, kā mēs visi sadzīvosim nākotnē un cik paaudzes būs nepieciešamas, lai mēs atgūtos no šajos drusku vairāk kā divos mēnešos redzētā, dzi

Šogad aprit 80 gadu kopš Šķēdes kāpās trīs dienu laikā - no 15. līdz 17. decembrim - nogalināja gandrīz 3000 liepājnieku. Viņi visi nacistu acīs bija noziedznieki, nevēlami un iznīcināmi, jo piederēja ebreju tautai.  Memoriāls Šķēdē nogalinātajiem ebrejiem. Ievas Dzintares foto Pavisam nesen manā rīcībā nonāca 1996. gadā ierakstīta intervija ar liepājnieku Solomonu (Šolomu) Feigersonu, kuram 1941. gada novembrī palika vienpadsmit gadu un kurš spilgti atceras nakti, kad viņa ģimenei atnāca pakaļ vāciski un latviski runājoši nacisti, arestēja vēl dzīvi palikušos ģimenes locekļus un aizveda viņus uz bijušo Sieviešu cietumu Tiesu ielā. Intervijas fragments pieejams arī publiski . Solomona Feigersona portrets no Jad Vašem  datubāzes Draugu un ģimenes vidū saukts par Sjomu Solomona jeb Šolema vecāki Jēkabs un Haja bija dzimuši Daugavpilī, taču labākas dzīves un lielākas brīvības meklējumos pārcēlās uz dzīvi Liepājā. Jēkabs Feigersons bija dzimis īpaši kuplā un ticīgā ģimenē - Daugavpilī pali

Aizputes Kūdras fabrikā nodarbināto ebreju sarakstā, par kuru stāstīju iepriekšējā ierakstā , pieminēts 1922. gada 3. novembrī dzimušais Wagonheim Jankel . Tas ir tas pats Jankels jeb Jēkabs, kura vēstules glabājas Žaņa Lipkes memoriāla krājumā. Tas ir tas pats Jēkabs/Jankels, kuru kopā ar brāli Leibu/Ļevu un tēvu Markusu izglāba Žanis Lipke.  Savas vēstules Lipkēm Vagenheims vienmēr parakstīja kā "Jēkabs" ŽLM krājums Jēkaba Vagenheima portrets no ŽLM kolekcijas Jēkaba atmiņas publicētas Žaņa Lipkes memoriāla 2018. gadā izdotajā grāmatā "Cilvēkglābējs Žanis Lipke". No tām mēs uzzinām, kāds bijis jaunā vīrieša liktenis pēc atgriešanās no spaidu darbiem Aizputes Kūdras fabrikā. Vairākas reizes visu trīs Vagenheimu liktenis karājies mata galā, taču izdevās izglābties. Pats Jēkabs raksta: "Mums atkal veicās - vienkārši bija lemts izdzīvot!" Aizputes Kūdras fabrikā nodarbināto ebreju saraksts parakstīts 1943. gada 2. oktobrī. Drīz pēc tam ebreju gūstekņus aizve