Maijas Stāsti

Iepriekšējā stāstā pieminētās Mērijas aploksnē atrodas vēl kāda fotogrāfija, kura kļuva par pamatu vēl vienai īpašai draudzībai un vēl vienam īpašam stāstam.  Mērijas vecāki kopā ar Makša Vaisfelda kolēģiem viņu darba devēja Jāzepa Rusineka dzīvoklī Galda vidū sēž namatēvs Jāzeps ar sievu Raisu.  Mērijas tētis Maksis strādāja par juvelieru pie pulksteņu lieltirgotāja Jāzepa Rusineka, kurš Liepājā un vēlāk arī Rīgā ražoja un tirgoja dažāda veida un lieluma pulksteņus.  Uzņēmējs laikrāža mehānismus pasūtījis no Šveices, bet vietējie juvelieri un galdnieki veica tālāko darbu, lai pulksteņa sirdi ieliktu atbilstošā ietvarā.  "Kenisur" pulksteņus ik pa laikam tirgo arī tiešsaistes izsolēs, taču neviens pārdevējs nav noskaidojis pulksteņa patieso izcelsmi un norāda, ka tie ražoti Šveicē Zem zīmola "Kenisur" Jāzeps Rusineks tirgoja arī kabatas un rokas pulksteņus. Sieviešu rokaspulksteņiem laikam nav bijusi īpaši droša aizdare, jo periodikā atrodami vismaz četri sludinājum

  Lielā iela 6, Liepāja. 20. gs. sāk. foto Namu, kas pirms Otrā pasaules kara atradās Liepājā, Lielā ielā 6, būtu jāzin arī ārpus pilsētas robežām dzīvojošajiem. Tajā 1919. gadā apmetās no Rīgas atbēgusī Latvijas Pagaidu valdība. Par šī laika notikumiem Liepājā stāstījis daudz par agru no mums aizgājušais Mārtiņš Ķibilds raidījuma"Atslēgas" 5. sērijā . Ķibilds diemžēl nepiemin vairākus interesantus faktus, ar kuriem lepojas tādi pilsētas vēstures mīļotāji, kā es. Bet saprotu, ka tad būtu bijis jātaisa vēl viena tikai Liepājai veltīta raidījuma sezona. Ļoti cerēju, ka pieminēs to, ka Rīdigers fon der Golcs savas militārās intrigas vērpa tagadējā Liepājas muzeja namā izvietotā štābā. Savukārt Oskaru Kalpaku mūžības klēpī guldīt izvadīja no Liepājas Sv. Annas baznīcas.  1919. gada 11. martā Oskaru Kalpaku no Sv. Annas baznīcas izvadīja kopā ar vēl trijiem kritušajiem biedriem: Nikolaju Grundmani, Pēteri Krievu un Hanu Johanu Šrinderu Visiem, kuriem ir īpaša interese tieši par š

  Nams Apšu ielā 3 - Google Maps  Liepājas namā Apšu ielā 3, kurš šobrīd atrodas Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" filiāle "Liepāja", Otrā pasaules kara gados bija izvietots Valsts Liepājas zīdaiņu nams.  Agrākās Debūra kazarmas un katlu māju zīdaiņu patversmes vajadzībām pārbūvēja 1928. gadā. Tobrīd ēkas adrese bija Debura iela 3, bet 1932. gadā šo īso piedēkli (vai drīzāk - priedēkli - jo atrodas ielas sākumā) pievienoja jau esošajai Apšu ielai . Pirms pārbūves šo adresi kā vinnestu izņemšanas vietu norādīja arī 11. skautu pulciņš. Kad 1927. gadā Liepājā viesojās izglītības ministrs Jānis Rainis, viņam ēku izrādīja kā potenciālo Rīgas skolotāju institūta pārcelšanas vietu.  Valdības Vēstnesis Nr. 29 (05.02.1929.) 1929. gada februārī Tautas labklājības ministrija laikrakstā "Valdības Vēstnesis" izsludināja izsoli apmēram 100 litru piena dienā piegādāšanai zīdaiņu namam. Kurš izsolē uzvarēja toreiz, ziņu nav, bet ir zināms, ka 1940. gada aprīlī atja